Infografika: ko Tu zini par latviešu tradicionālo svētku virtuvi?
Pievienots: 11.11.2014. Skatījumi: 1 / 229
Latviešu svētku virtuve ir bagāta ar dažādām tradīcijām, kas atšķirīgas no citu tautu paražām, jo godā tiek celti graudaugu ēdieni un pākšaugi, tāpat dārza un meža veltes, kā arī gaļa un zivis. Mārtiņdienā, pēc lopu kaušanas, svētku neatņemama sastāvdaļa ir zilcis, spudiņš, drebulis, ko mūsdienās saucam par galertu vai auksto gaļu. LIDO izpētījis un apkopojis infografikā interesantus faktus par latviešu tradicionālo virtuvi rudens un ziemas svētkos.
„Mūsdienās svētku galdus bieži vien klāj ne tikai tradicionāli ēdieni, bet arī no citām kultūrām aizgūti gardumi, kā arī eksotiski augļi. Manuprāt, biežāk vajadzētu gatavot tradicionālos svētku ēdienus, turklāt senās receptes iespējams uzlabot, pamēģinot dažādus līdz šim nerealizētus garšu salikumus. Piemēram, lai piešķirtu mārtiņzosij mūsdienīgu garšu, to var pirms cepšanas iemarinēt vieglā ananāsu marinādē,” norāda AS LIDO šefpavāre Ilga Joma.
Ilga Joma iesaka tradicionālu latviešu svētku recepti mūsdienīgā izpildījumā:
Sarīvē vai sablendē ananāsu, kas ir dabīgs marinētājs. Zosi rūpīgi iemasē ar rīvētiem ķiplokiem, kam pievienots sāls un pipari, pēc šīs masāžas putnu iesmērē ar ananāsu masu un ietin pārtikas plēvē, lai 12 stundas noturētu vēsumā.
Ja zoss sver aptuveni 4,5 kg, tad pildījumam ņemiet 4 ābolus un 400 g griķu. Griķus aplej ar verdošu ūdeni un notur 10 minūtes, pievieno šķipsniņu sāls. Āboliem mizu nevajag noņemt, tik izņemt serdes un sagriezt lielos gabalos. Zosi pilda ar griķiem un āboliem, tad aizšuj un liek uzsildītā krāsnī (200 grādos) cept, pēc 20 minūtēm temperatūru samazina līdz 140 grādiem. Zoss cepeša pagatavošanai vajadzēs aptuveni 4 stundas, svarīgi to ik pa brīdim putnu apliet ar šķidrumu, kas veidojas pannas apakšā.
Interesanti un noderīgi fakti par latviešu tradicionālo svētku virtuvi:
Īpašais latviešu virtuvē:
· Latvieši visbagātākos galdus klāja rudens un ziemas svētkos – pēc ražas novākšanas: Mārtiņos, Ziemassvētkos un Vecgada vakarā.
· Mūsu virtuve izceļas starp citām kultūrām, jo svētkos vienmēr godā tiek celti graudaugu ēdieni, pākšaugi, dārza un meža veltes, gaļa, medījumi un zivis.
· Latviešu svētku ēdieni tradicionāli ir maigi, bez asām garšvielām. Garšas uzlabošanai galvenokārt izmanto sīpolus, ķiplokus un ķimenes, saldināšanai – medu.
Mārtiņdiena:
· Latviešu svinamās dienas vienmēr bijušas saistītas ar darbiem attiecīgajā gadalaikā. Mārtiņi latviešu folklorā ir svinama diena, kas iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Līdz 10. novembrim visiem āra darbiem jābūt padarītiem un ražai novāktai.
· Mārtiņos klāja baltu galdautu, tādējādi sveicot ziemu. Savukārt, rudeni pavadot, galdu rotāja ar mārtiņrozēm un dažādiem salmu rotājumiem.
· Mārtiņdienas mielastam kauj gaili vai zosi, kas ir ziedojums Mārtiņam – zirgu aizgādnim. Mārtiņdienas putna cepeti bagātina ar kartupeļiem, sautētiem kāpostiem un ceptiem āboliem.
· Tā kā ražas svētkos parasti kauj lopus, tad neatņemama mielasta sastāvdaļa ir zilcis, spudiņš, drebulis, ko mūsdienās saucam par galertu vai auksto gaļu.
· No tikko novāktiem graudiem Mārtiņdienai tiek gatavots kvass un medalus, ko svētku galdā ceļ īpašā goda vietā.
Ziemassvētki:
· Tāpat kā visā pasaulē arī latvieši Ziemassvētkos dāvina dāvanas. Tomēr ir vēl citas tradīcijas, ko daļēji ievēro arī mūsdienās – ēd 9 ēdienus, iet budēļos, ķekatās, kaldeniekos vai čigānos. Tāpat velk bluķi, kas palīdz atbrīvoties no likstām un nelaimēm.
· Kā vēsta latviešu tautas ticējumi, lai mājās būtu saticība un bagātība, Ziemassvētkos uz galda jābūt vismaz deviņiem ēdieniem.
· Tradicionāli latviešu Ziemassvētku ēdieni ir cūkas cepetis ar krāsnī ceptiem kartupeļiem, kāļiem, rāceņiem, bietēm, kā arī šķovētiem kāpostiem.
· Ziemassvētkos tika gatavota koča, ķūķis jeb grūbu putra ar žāvētu speķi un sīpoliem. Šis ēdiens simbolizē dzīvības procesu nepārtrauktību un cieņas izrādīšanu senčiem. Grūbu ēdieni sāk atgūt popularitāti arī mūsdienās.
· No rupjmaizes gabaliņiem, kas pārlieti ar dzērveņu vai citu ogu atšķaidītu sulu, Ziemassvētkos tradicionāli gatavo saldo ēdienu biguzi, jeb rupjmaizes kārtojumu.
· Svētku laikā uz galda vienmēr bija dažādas smalkmaizītes, pīrādziņi un rauši, taču medus rausis bija neaizvietojams starp citiem gardumiem – tā apaļā forma simbolizē Sauli.
· Alus, rūgušpiens un paniņas vienmēr bijuši tradicionāli dzērieni Ziemassvētku laikā, kas rosina apetīti pirms vērienīgas svētku svinēšanas.
Vecgada vakars:
· Vecgada vakaru aizvadot, galdam jābūt bagātīgi klātam, lai nekā netrūktu arī nākamajā gadā.
· Seno latviešu ticējumos vecgada vakarā jāēd divpadsmit ēdieni, lai nākamajā gadā visi mēneši būtu veiksmīgi.
· Ēdienu nozīme uz Vecgada vakara galda:
− Zirņi – nebūs jāraud;
− Skābi kāposti – salda dzīve;
− Pīrāgi – mājīgums un omulība;
− Āboli – skaistums;
− Pupas – daudz bērnu;
− Bietes – karstas asinis;
− Dzērvenes – sārti vaigi;
− Rutki – laba veselība;
− Piparkūkas – grezna dzīve;
− Zivis – bagātība;
− Cūkas ribas un šņukurs – spēks un laime;
− Zāļu tēja ar medu – svētība.
(klikšķiniet uz attēla, lai apskatītos lielāku infografiku)
