10 ēšanas paradumi, no kuriem derētu atbrīvoties
Pievienots: 28.02.2013. Skatījumi: 3 / 337
Photo by ugod, CC license
Pavasaris ir laiks, kad daudzi kritiski paskatās uz sevi spogulī un nolemj sākt ievērot diētu vai piedomāt pie papildus sportiskām aktivitātēm, lai sagatavotos siltajai sezonai. Taču, iespējams, nav nepieciešamas nekādas kardinālas izmaiņas ēdienkartē vai dzīves ritmā, ir tikai jāpārskata savi pastāvīgie ēšanas paradumi, kas radījuši liekos kilogramus. Turpmāk BarRadar mēģinājis apkopot desmit ēšanas paradumus, no kuriem derētu atbrīvoties par labu ne tikai ārējam izskatam, bet arī veselībai.
1.Ātrēšana
Jo sasteigtāk mēs uzņemam pārtiku, jo sliktāk sajūtam to brīdi, kad iestājusies sāta sajūta. Ātrēšanā uzņemam vairāk barības kā nepieciešams. Līdz ar to rodas smaguma sajūta kuņģī un gremošanas traucējumi.
2.Neregularitāte
Neregulāras vai retas ēdienreizes nevis samazina ķermeņa svaru, bet tieši otrādi sabojā vielmaiņu, aizkavē barības pārstrādi. Ķermenis it kā saausās un iekrāj rezerves, ja sajūt bada vai ilgstošu izsalkumu. Tāpēc ieteicams ēst ik pēc četrām stundām, bet nelielās porcijās.
3.Ēdienu pasūtīšana vai pārtikas iegāde, kad jūties pamatīgi izsalcis
Tas notiek neapzināti. Jo spēcīgāk gribas ēst, jo vairāk tiek iepirkts vai sakrāmēts uz šķīvja, nedomājot, vai to visu pat fiziski iespējams apēst. Un, ja arī iespējams, vai pēc tam jutīsies labi nevis pārēdies.
4.Vienmēr „tīrs šķīvis”
Šis paradums diemžēl nāk no audzināšanas bērnībā, kad vecāki uzstāja, ka nedrīksti piecelties no galda, kamēr nebūs viss apēsts, kas uzlikts uz šķīvja. Tad nu paklausīgākie bērni ēda, ignorējot savas ķermeņa iekšējās sajūtas, lai tikai izdabātu vecākiem. Tagad pieaugušā vecumā šis ieradums ir tik dziļi iesēdies apziņā, ka ignorējam sāta sajūtu un ēdam vairāk nekā organisms pieprasa.
5.Negatīvo emociju, stresa apēšana
Tad, kad jūtamies slikti, vientuļi, emocionāli iztukšoti, rodas vēlēšanas sevi samīļot, palutināt ar kādu kūciņu, šokolādes tāfelīti u.tml. Reizēm šis sevis samīļošanas periods ievelkas gadiem un kļūst par ieradumu vai ierastu reakciju uz jebkuru mazāku vai lielāku stresu.
6.Nekoncentrēšanās uz ēšanu
Mūsdienās esam aizmirsuši, ka ēdienreize ir laiks tikai ēdiena uzņemšanai. Tagad paralēli tiek rakstīti e-pasti līdzpaņemtā klēpjdatorā, pārbaudīti sociālie profili viedtālrunī, skatītas filmas, risinātas samilzušās problēmas birojā.
7.Ēšana ēšanas pēc
Reizēm mēs ēdam ne tāpēc, ka izjūtam izsalkumu, bet gan, piemēram, kompānijas pēc. Ķermenis ir možs un saka mums, ka vakariņas varētu arī nebūt, bet mēs ieturam tradīciju un kopā ar ģimeni, bērniem, vecākiem sēžamies pie vakariņu galda. Un taisnība ir teicienam, ka apetīte rodas ēdot, šoreiz burtiskā nozīmē. Tā, sēžot pie labi klāta galda un knakstinoties, var ļoti daudz apēst.
8.Pārēšanās svētku laikā
Tas arī cieši saistīts ar tradīcijām un, kā zināms, tās ir grūti lauzt. Atzīstiet, vairums svētku – jubilejas, gadu mijas, Jāņi, Lieldienas – tiek svinēti sēžot pie galda, runājot un ēdot. Protams, labs ēdiens vai dzēriens ir svētku sastāvdaļa, taču izvairīsimies to pārvēsts par galveno sastāvdaļu.
9.Ložņāšana ap ledusskapi vakaros, naktīs
Tas īpaši raksturīgs „pūcēm”, kas iet pie miera krietni pāri pusnaktij. Organisms pēc darba dienas ir noguris un prasa atpūtu, taču mēs to tulkojam kā prasību pēc papildus kaloriju uzņemšanas. Pārēšanās vakaros ir lielisks priekšnosacījums liekiem kilogramiem.
10.Lieko kaloriju dzeršana
Domājot par diētu, mēs vienmēr koncentrējamies uz ēdienu pārskatīšanu un to kaloritātes samazināšanu, taču jāpārskata arī patērējamie dzērieni. It īpaši uzmanība pievēršama tam, cik bieži dzeram dažādas limonādes, tetrapaku sulas, alu, kafiju ar saldo krējumu vai piena putām.
